Kuri ir bīstamākie dzīvnieki Āfrikā?

Āfrikas kontinents ir pazīstams ar neparasti daudzveidīgu savvaļas dzīvnieku pasauli. Starp daudzajām sugām ir arī vieni no spēcīgākajiem un bīstamākajiem dzīvniekiem uz Zemes – tie iedveš piesardzību ar agresīvu uzvedību un nāvējošiem uzbrukumiem. Vairāk par bīstamākajiem dzīvniekiem Āfrikā lasiet Altezza Travel rakstā.

Nīlzirgs

Nīlzirgs ir masīvs zīdītājs, no kura labāk turēties pa gabalu. Tas dzīvo valstīs uz dienvidiem no Sahāras un apdzīvo upes, ezerus un purvus. Nīlzirgs var svērt līdz 1 500 kg, uz sauszemes sasniegt ātrumu līdz 30 km/h, bet ūdenī – līdz 13 km/h. Interesanti, ka nīlzirgi nepeld tā, kā to dara vairums dzīvnieku. Tie atsperas no upes gultnes vai iet pa to, izmantojot ķermeņa cēlējspēku, lai starp soļiem slīdētu ūdenī.

Vai nīlzirgi ir bīstamākie dzīvnieki Āfrikā?

Nīlzirgi ir vieni no bīstamākajiem dzīvniekiem Āfrikā. Lai gan tie ir zālēdāji un ārēji šķiet miermīlīgi, nīlzirgi ir ļoti neprognozējami un agresīvi, bieži uzbrūkot bez acīmredzama iemesla.

Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm nīlzirgi ik gadu nogalina ap 500 cilvēku – vairāk nekā lauvas vai ziloņi. Lielākā daļa konfliktu notiek brīžos, kad nīlzirgi aizstāv savu teritoriju. Par upuriem bieži kļūst zvejnieki, arī laivās, un vietējie iedzīvotāji, kuri dodas pie ūdens.

Dzīvnieku pasaulē nīlzirgiem gandrīz nav dabisku ienaidnieku. Biezā āda tos sargā no plēsēju ilkņiem, un tikai retais uzdrošinās uzbrukt tik lielam dzīvniekam. Vienīgi jauni nīlzirgi reizēm kļūst par upuri krokodiliem, lauvām vai hiēnām.

Bifelis

Āfrikas jeb Kafras bifelis ir zālēdājs ar bēdīgi slavenu raksturu. Tas sastopams visā Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras – dažādās ainavās no lietusmežiem līdz atklātām savanām un skrajmežiem – un parasti uzturas ūdens avotu tuvumā.

Šie spēcīgie dzīvnieki sver 700–900 kg, tiem ir tumši brūns vai melns apmatojums un izteikti izliekti ragi. Bifeļi dzīvo baros, kuros var būt no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem dzīvnieku. Sausajā sezonā vai pārošanās laikā tie mēdz pulcēties lielākās grupās. Barus pārsvarā veido pieaugušas mātītes, teļi un jauni tēviņi, savukārt vecāki buļļi bieži turas perifērijā. Šāda struktūra palīdz efektīvi aizsargāties no plēsējiem, piemēram, lauvu bariem.

Āfrikas bifeļi pieder pie „Lielajiem Pieciem” – agresīvākajiem un iespaidīgākajiem dzīvniekiem, kas nikni aizstāv sevi, pēcnācējus un teritoriju. Arī veci vientuļi tēviņi, kas padzīti no bara, ir nopietns drauds. Tie var bez brīdinājuma uzbrukt cilvēkam vai dzīvniekam, kas pienācis pārāk tuvu, pat ja uzbrucējs nav izrādījis agresiju. Bifeļiem redze ir samērā vāja, tāpēc apkārtni tie vērtē galvenokārt pēc asās ožas un dzirdes. Tas bieži izraisa viltus trauksmi un līdz ar to arī preventīvus uzbrukumus „katram gadījumam”.

Kafras bifeļi Āfrikā ik gadu izraisa aptuveni 200 cilvēku nāves gadījumu, tāpēc ieguvuši iesaukas „Melnā nāve” un „atraitņu radītājs”.

To galvenie dabiskie ienaidnieki ir lauvu bari un krokodili, kas parasti izvēlas jaunus vai novājinātus dzīvniekus. Tomēr, ja plēsējiem ir izvēle, tie parasti dod priekšroku mazāk bīstamam medījumam, piemēram, zebrām vai antilopēm.

Nīlas krokodils

Nīlas krokodils ir lielākais saldūdens plēsējs Āfrikā. Tas apdzīvo upes, ezerus un purvus no Ēģiptes līdz Senegālai un Dienvidāfrikai. Pieauguši tēviņi parasti izaug 3,5–5 m gari un sver 300–700 kg.

Zaļganais vai pelēcīgi brūnais, izstieptais ķermenis ļauj krokodilam lieliski saplūst ar duļķainu ūdeni. Tam ir spēcīgi žokļi un aptuveni 64–68 asi zobi. Galvenā barība ir zivis un ūdensputni, taču pieauguši krokodili bieži medī arī zīdītājus – antilopes, zebras, bifeļus un pat augstākā līmeņa plēsējus, piemēram, lauvas un leopardus, ja tie pie ūdens zaudē modrību.

Pateicoties specializētai elpošanas un asinsrites sistēmai, krokodili zem ūdens var gandrīz nekustīgi uzturēties līdz 1 stundai un gaidīt medījumu slēpnī. Parasti uzbrukums notiek pēkšņi, brīdī, kad upuris dzer, un krokodils to ievelk zem ūdens. Uzbrukumi cilvēkiem arī nav retums.

Lauva

Kā vieni no lielākajiem Āfrikas plēsējiem lauvas ieņem būtisku vietu savanu ekosistēmās. Tomēr salīdzinājumā ar pagātni to izplatības areāls šobrīd ir ievērojami sarucis. Mūsdienās lauvas galvenokārt sastopamas Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā, lielākā populācija dzīvo Tanzānijā, bet rietumu un centrālajos reģionos saglabājušās nelielas izolētas grupas. Tās dod priekšroku savanām, zālājiem un skrajmežiem.

Atšķirībā no citiem lielajiem kaķiem lauvas dzīvo prādos – grupās ar vairākām pieaugušām mātītēm un tēviņiem. Tas dod priekšrocības medībās, pēcnācēju aizsardzībā un teritorijas sargāšanā. Teritorija var būt 20–400 km² plaša atkarībā no medījuma blīvuma. Jo mazāk medījuma, jo lielāka platība nepieciešama.

Prādā lielāko daļu medību paveic lauvenes. Tās ir vieglākas un veiklākas, medī saskaņoti, ierīkojot slēpņus, un vajāšanas laikā var sasniegt ātrumu līdz 80 km/h. Lauvenes spēj nogāzt gnu, zebras, bifeļus un pat jaunus ziloņus vai žirafes. Lielu dzīvnieku medībās bieži nepieciešama tēviņu palīdzība.

Lauvas cilvēkiem uzbrūk reti un gandrīz nekad nedara to barības dēļ. Lielākā daļa incidentu notiek lauku apvidos pie rezervātiem un nacionālajiem parkiem, kur cilvēki dzīvo plēsēju tuvumā. Katru gadu letālās sadursmēs ar lauvām iet bojā aptuveni 250 cilvēku.

Leopards

Leopards ir graciozs, plankumains plēsējs, pazīstams ar nemanāmu pārvietošanos un spēku. Tas sastopams visā Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras – no lietusmežiem līdz atklātām savanām. Muskuļotais ķermenis un zems smaguma centrs ļauj tam skriet ar ātrumu līdz 60 km/h, lēkt līdz 6 m tālumā un 3 m augstumā.

Rakstainais kažoks nodrošina izcilu maskēšanos raibajā meža gaismā vai garā savanas zālē. Leopardi pārsvarā dzīvo vienatnē un ir aktīvi naktī; dienā tie atpūšas kokos vai blīvos krūmājos, bet medībās dodas pēc tumsas iestāšanās.

Pārsteigts vai iedzīts stūrī leopards kļūst īpaši agresīvs. Nobijies vai ievainots dzīvnieks tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem – tas uzbrūk zibenīgi, ar nagiem un ilkņiem radot dziļas brūces. Ir zināmi gadījumi, kad leopardi uzbrukuši medniekiem pat pēc sašaušanas; tieši tāpēc tie iekļauti „Lielajos Piecos”.

Leopardu barība ir ļoti daudzveidīga un atkarīga no dzīvotnes. Tie medī lielus nagaiņus, kā arī pērtiķus, putnus, zaķus, ķirzakas un barojas pat ar atrastām atliekām. Viena no raksturīgākajām pazīmēm ir spēja uzvilkt kokos par sevi lielāku medījumu, pasargājot to no hiēnām vai lauvām.

Degunradzis

Āfrikā dzīvo 2 degunradžu sugas: baltais un melnais degunradzis. Baltais degunradzis sver 1 800–2 400 kg, ir otrs lielākais sauszemes zīdītājs aiz ziloņa un parasti ir miermīlīgs un sociāls. Melnie degunradži ir mazāki, 800–1 400 kg smagi, taču pazīstami ar asu raksturu un agresivitāti.

Vēsturiski abas sugas bija sastopamas lielā daļā Āfrikas uz dienvidiem no Sahāras, taču 20. gadsimtā malumedniecība ragu dēļ tās gandrīz iznīcināja. Saskaņā ar International Rhino Foundation datiem Āfrikā šobrīd saglabājušies aptuveni 17 500 balto degunradžu un 6 500 melno degunradžu.

Melnie degunradži parasti dzīvo vienatnē un bieži sastopami vietās ar blīvu krūmāju. Vājās redzes dēļ tos viegli satrauc pēkšņas kustības vai nepazīstamas smaržas, un reakcija var būt tūlītējs uzbrukums. Īpaši agresīvas ir mātītes ar mazuļiem un vientuļi tēviņi. Tie nav plēsēji, taču agresija ir aizsargreakcija. Uzbrukuma brīdī degunradži triec ar ragiem, mēģina apgāzt mērķi un var to samīdīt; šāda uzvedība ir nāvējoša pat lieliem plēsējiem.

Plankumainā hiēna

Plankumainā hiēna ir gudrs un sociāls plēsējs, nepelnīti dēvēts par gļēvu maitēdāju. Patiesībā hiēnas ir prasmīgas mednieces un vienas no bīstamākajiem gaļēdājiem Āfrikā. 

To izplatības areāls aptver gandrīz visu Āfriku uz dienvidiem no Sahāras. Tās ir bieži sastopamas Austrumāfrikas savanās, piemēram, Serengeti nacionālajā parkā Tanzānijā, Dienvidāfrikas pustuksnešos, Zambijas jauktajos mežos, Etiopijas pakalnos un pat lielu pilsētu tuvumā. Hiēnas dzīvo sarežģītos sociālos klanos ar desmitiem locekļu; tos vada dominējošas mātītes, kas ir lielākas un agresīvākas par tēviņiem.

Hiēnu barībā ietilpst gnu, zebras, impalas, gazeles, bifeļu teļi vai novājināti pieauguši dzīvnieki, kā arī jaunas žirafes. Ilgu laiku uzskatīja, ka tās galvenokārt pārtiek no maitas, tomēr pētījumi, tostarp zoologa Hansa Krūka darbi, rāda, ka hiēnas bieži medī pašas. To taktika balstās uz medījuma nogurdināšanu: spēcīgas kājas un izcila izturība ļauj ilgi dzīties pakaļ dzīvniekiem, kožot kājās, līdz medījums sabrūk. Hiēnas neizvairās no sadursmēm ar citiem plēsējiem, ja vien nav skaitliskā mazākumā.

Zilonis

Ziloņi, lielākie sauszemes dzīvnieki uz Zemes, ir pazīstami ar mierīgu raksturu un milzīgu spēku. Āfrikas ziloņi dzīvo plašā kontinenta daļā – no austrumu savanām līdz mežiem un pustuksnešiem rietumos un dienvidos.

Tie ir ļoti inteliģenti, sociāli zīdītāji ar matriarhālu bara struktūru. Ģimenē parasti ir līdz 15 dzīvniekiem; to vada vecāka mātīte, un barā ir arī viņas pēcnācēji un mazbērni. Pieauguši tēviņi dzīvo vienatnē vai vecpuišu grupās, galvenajam baram pievienojoties tikai pārošanās sezonā.

Ziloņi parasti ir iecietīgi pret citiem savanas iemītniekiem, un dabisku ienaidnieku tiem ir maz. Lielā auguma dēļ pieauguši dzīvnieki plēsējiem ir gandrīz neaizsniedzami. Tikai ļoti lieli lauvu bari var riskēt uzbrukt vājam vai jaunam zilonim, un arī tas notiek reti.

Tā kā draudu ir maz, ziloņi parasti nav agresīvi, taču nopietna apdraudējuma brīdī reaģē acumirklī. Pirms uzbrukuma tie bieži brīdina – plivina ausis, šūpo snuķi un izdod skaļas taurējošas skaņas.

Ja pieaugušu ziloni, kas sver 5–6 tonnas, izprovocē, tas var mesties uzbrukumā, sist ar snuķi vai ilkņiem un samīdīt draudu. Šādu uzvedību var izraisīt briesmas zilonēnam vai tēviņiem – musts, paaugstināta testosterona periods. Musta laikā ziloņi ir īpaši neprognozējami un var izrādīt agresiju bez skaidra iemesla.

Medusāpsis

Medusāpsis, saukts arī par ratelu, ir salīdzinoši neliels plēsējs – 60–80 cm garš un 7–13 kg smags –, tomēr tas ieguvis pasaulē bezbailīgākā dzīvnieka slavu; tas minēts pat Ginesa rekordu grāmatā. Medusāpsis sastopams visā Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, līdzenumos un pakalnu priekšienēs, izvairoties vienīgi no blīviem lietusmežiem un galējiem tuksnešiem. Pārsvarā tas dzīvo vienatnē, izņemot pārošanās sezonu.

Medusāpšiem ir neticami izturīga, vaļīga āda līdz 6 mm biezumā, kas tos padara gandrīz nejutīgus pret plēsēju uzbrukumiem. Pat sakosts skaustā, medusāpsis spēj pagriezties un dot prettriecienu ar asiem zobiem un nagiem. Čūsku, skorpionu un bišu dzēlieni arī iedarbojas vāji. Minesotas Universitātes pētījumi rāda, ka medusāpšiem ir imūnsistēma, kas spēj pretoties indei, nāvējošai citiem zīdītājiem.

Tie ēd ļoti dažādu barību – medu, mazus grauzējus, putnus, čūskas, skorpionus, kukaiņus, rāpuļus un pat maitu. Medusāpši nikni aizstāv savu medījumu un vajadzības gadījumā stājas pretī hiēnām, lauvām un leopardiem.

Melnā mamba

Melnā mamba ir leģendāra Āfrikas čūska, pazīstama ar ātrumu, agresivitāti un ļoti toksisku indi. To uzskata par nāvējošāko čūsku Āfrikā un vienu no bīstamākajām pasaulē. Tās dzīvotne aptver savanas, skrajmežus un klinšainas vietas Austrumāfrikā, Centrālāfrikā un Dienvidāfrikā.

Par spīti nosaukumam ārpusē tā nav melna – ķermenis parasti ir pelēcīgi olīvzaļš vai brūns. „Melnā” attiecas uz tumšo mutes iekšpusi. Melnā mamba var sasniegt 2,5–4,3 m garumu un īsās distancēs pārvietoties ar ātrumu 16–20 km/h. Apvienojumā ar spēcīgu neirotoksisku indi tas padara šo čūsku ārkārtīgi bīstamu.

Patiesībā melnās mambas ir visai tramīgas un apdraudējuma brīdī parasti cenšas aizbēgt. Ja atkāpšanās nav iespējama, tās reaģē ar spēcīgu agresiju – paceļ ķermeņa priekšējo trešdaļu, atver muti, parādot melno iekšpusi, šņāc un veic māņu uzbrukumus. Ja drauds nepazūd, seko vairāki ātri kodieni. Inde izraisa elpošanas paralīzi un sirds mazspēju. Simptomi var parādīties 10–15 minūšu laikā, un bez tūlītējas medicīniskas palīdzības nāve var iestāties 4–16 stundu laikā.

Tās pārtiek no grauzējiem un maziem putniem. Dabisko ienaidnieku vidū ir plēsīgie putni, piemēram, ērgļi un sekretārputni, kas ar nagiem vai knābi triec pa galvu. Interesanti, ka melnās mambas medī arī medusāpši.

Want to know more about Tanzania adventures?

Get in touch with our team! We've explored all the top destinations across Tanzania. Our Kilimanjaro-based adventure consultants are ready to share tips and help you plan your unforgettable journey.

Discover more interesting articles